Stresa pārvaldīšana

Atrodiet savu līdzsvaru !

Stress tiek definēts kā līdzsvara trūkums starp vajadzībām un iespējām. Stresa situācija rodas tad, kad prasības un cerības , kuras mēs uzstādām paši sev vai izvirzām citiem kļūst tik lielas, ka ar tām vairs nevar tikt galā.

Jēdziens „Stress”vēsturiski nāk no materiālu ražošanas procesa, ar ko apzīmē materiāla stāvokli, kas atrodas zem spiediena vai tiek iestiepts. Tas arī atbilst mūsu izpratnei par ikdienas stresu , par atrašanos saspringtās situācijās (zem spiediena) ar īpašu psihisku un fizisku sasprindzinājumu.

Atrodoties stresa situācijā cilvēks atrodas paaugstinātas trauksmes gatavībā, kas fiziskā ķermenī var izpausties dažādos veidos: sirds sitas ātrāk, paaugstinās asinsspiediens un elpošanas frekvence, pieaug asins apgāde galvas smadzenēm un skeleta muskuļiem , paaugstinās cukura līmenis! Paralēli tiek nomākta gremošanas orgānu darbība, seksuālā funkcija un imūnaizsardzības sistēma. Tādā veidā cilvēks tiek sagatavots reakcijai uz stresoriem , lai spētu reaģēt ar atbilstošām ķermeņa darbībām (cīņu vai bēgšanu). 

Šādu stresa reakciju sauc arī par cīņas/bēgšanas reakciju. Stresa reakcijai vēsturiski ir pozitīva nozīme , jo cilvēka ķermenis tika sagatavots fiziskai reakcijai .

Stress ir visuresošs – kā mūsu ikdienas valodā, tā arī reālā dzīvē. Pieaugošas prasības darbā, dzīve blīvi apdzīvotās pilsētās ar ierobežotām iespējām brīvi atpūsties dabā, bezdarbs, trūkstošas privātas vai profesionālas izaugsmes iespējas , tie visi ir psihosociāli stresa faktori. Tiek uzskatīts, ka 20% gadījumu , kad cilvēki apmeklē ģimenes ārstu ar sūdzībām par veģetatīviem traucējumiem, ir stresa izraisīti.

Sasprindzinājums un atslābināšanās - bioloģisks un psiholoģisks pamatprincips Ikdienas valodā lietojot jēdzienu „stress”, mēs parasti domājam par tā negatīvām sekām. Bet ne katrs stress izraisa slimību.

Stresam ir arī pozitīvās puses: slodzi var uztvert pozitīvi un aktivizējoši, un nošķirt to no tāda stresa, kas rada pārslodzi .

Pirmo apzīmē kā „eustresu ” (veselību veicinošais), bet pēdējo kā „distresu” (slimību izraisošs). Mums ir vajadzīgs pozitīvais stress. Tas padara dzīvi vērtīgāku. Mums visiem ir vajadzīgs sasprindzinājums un atslābināšanās , jo tas ir bioloģisks un psiholoģisks pamatprincips. Sasprindzinājums rada spēku. Bez noteikta stresa līmeņa, mēs nevarētu būt veseli. Bet stress būtu jātur noteiktās robežās, un šīs robežas katram cilvēkam ir atšķirīgas.

 Kādēļ mēs nonākam Stresā?

Stresa cēloņi var nākt no paša cilvēka, tā arī no ārējām vispārējām stresa situācijām. Bez tam nozīme irpersonīgiem individuālā stresa attīstības apstākļiem , kas saistīti ar izturēšanos darba vidē, sadzīvē un apkārtējā vidē. Pēc jaunākajiem stresa pētījumiem, stresa cēloņus var iedalīt četrās pamatgrupās:

•Fizikālie cēloņi : karstums, aukstums, mitrums, troksnis

•Stresa cēloņi, kas saistīti ar panākumiem un prasībām: pārbaudījumi, eksāmeni, pārāk zemas vai augstas prasības.

•Sociālie cēloņi: konflikti, konkurence, sociāla izolācija, tuvu cilvēku nāve vai šķiršanās no tiem.

•Ķermeņa faktori: slimība, invaliditāte, sāpes, izsalkums, u.c.

Nevienam no šiem stresoriem nav jāizraisa slimība. Tas notiek tikai pēc katra cilvēka uztveres un novērtējuma. Būtiska nozīme ir arī norisei laikā. Ja starp stresa ietekmēm ir pietiekoši laika atpūtai , tā lai var atslābināties un noregulēt sevi, tad nav jābaidās no kaitējošas iedarbības.

Turpretim ilgstošs stress gan var izraisīt slimības. Simptomi var izpausties dažādos līmeņos:

1. Kognitīvā līmenī : koncentrēšanās spēju pasliktināšanās, atmiņas traucējumi, darbaspēju pasliktināšanās, negatīvā domāšana

2. Emocionālā līmenī : bailes, viegla aizkaitināmība līdz pat agresivitātei, iespējama depresija

3. Ķermeņa līmenī: veģetatīvi - hormonāli procesi, piemēram sirds-asinsrites traucējumi, paaugstināts asinsspiediens, kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi, tinnitus, reibonis, miega traucējumi, un pastiprināta uzņēmība pret infekcijām

4. Muskuļu līmenī: saspringums, muguras vai galvas sāpes, ātra nogurdināmība

 Kā tikt galā ar stresu?

• •Akceptējiet,ka noteikts stresa līmenis ir nepieciešams, lai spētu sasniegt noteiktus rezultātus, jo viss organisms atrodas, trauksmes gatavības” stāvoklī.

• •Atvēliet laiku, la varētu novērot un novērtēt sava ķermeņa signālus.

• •Atrodiet līdzsvaru starp ikdienas prasībām un iespējām.

• •Nospraudiet sev un citiem robežas.

• •Pieņemiet sevi tādu kāds/a esat.

• •Atrodiet laiku mierīgi pārdomāt savu situāciju darbā un mājās, lai varētu ķerties klāt pārmaiņām.

• •Uzdrīkstietiespateikt „Nē”

• •Uzdrīkstieties pateikt ”Jā”  

Ko var darīt pats/i?

• •Relaksācijas vingrinājumi , piem., autogēnais treniņš, progresīvā muskuļu relaksācija pēc Jakobsona, Ci-Gun, Tai- Chi, u.c metodes.

• •Joga

• •Meditācija

• •Pašmasāža (partnera masāža)

• •Elpošanas vingrinājumi

• •Hobiji

• •Staigāt kājām, doties pārgājienos, skriet

• •Kopt, uzturēt kontaktus ar draugiem un ģimeni

• •Apmeklēt pašpalīdzības grupas

• •Jebkāds sporta veids stresa mazināšanai un līdzsvarošanai

Vairāk informācijas : www.stresaprofilakse.lv